Tipogrāfija ir visizplatītākais un neredzamākais no visiem dizaina rīkiem. Tas ir visbūtiskākais vizuālais elements nozīmes veidošanā un ir cieši saistīts ar valodas rakstisko artikulāciju. Tā kā tās raison d'être ir vēstījumu konstruēšana visdažādākajās situācijās un plašsaziņas līdzekļos, to toņu un garšu paletei, ko mēs varam radīt ar tipogrāfijas palīdzību, jābūt tikpat bezgalīgai. Tāpēc ir svarīgi šo daudzveidību pārzināt, atšķirt tās dažādās sugas, toņus un intensitātes, lai tās lietošana būtu ne tikai pareiza, bet arī stimulētu lasītāju. —Teresa Šulca [10-10, 2016].